PVN pārtikai Latvijā 2026: pilotlikme 12% skaidrota

Ilgus gadus pārtikas pircēji Latvijā maksāja 21% PVN par gandrīz visiem pārtikas produktiem — vienu no augstākajām efektīvajām pārtikas nodokļa likmēm Eiropas Savienībā. Igaunijā bija 20%, Lietuvā — tie paši 21%, taču Polija (5% pamatproduktiem), Vācija (7%) un Spānija (4% pirmās nepieciešamības precēm) rādīja, ka samazināta PVN likme pārtikai ir gan iespējama, gan politiski pieprasīta. 2026. gada sākumā Latvijas valdība uzsāka pilotprogrammu: no 1. jūlija 12% likme attiecas uz noteiktām pārtikas kategorijām.

Programma izrādījās ievērojami šaurāka, nekā gaidīja tirgus dalībnieki. Ne visi produkti ietilpst. Pārtikas mazumtirgotājiem, restorāniem un ražotājiem izprast, kas apliekams ar 12% un kas paliek pie 21%, nav izvēles jautājums — tā ir starpība starp pareizi izrakstītiem rēķiniem un atbilstības problēmu.

Ko aptver pilotprogramma

12% likme attiecas uz noteiktu produktu kategoriju sarakstu, kas balstīts Kombinētās nomenklatūras (KN) kodos. Valdības mērķis — samazināt patēriņa cenas pamatpārtikai, neradot pārmērīgu budžeta ieņēmumu plaisu.

Pilotā iekļautās kategorijas (pēc jaunākajiem apstiprinātajiem noteikumiem):

Svaiga un saldēta gaļa (liellopu, cūkgaļa, mājputnu, jēra) — neapstrādāta vai minimāli apstrādāta
Svaiga un saldēta zivs, jūras veltes
Piena produkti: piens, sviests, siers, jogurts, biezpiens
Olas
Maize un pamata maizes izstrādājumi (noteikti pēc miltu satura sliekšņiem)
Svaigi augļi un dārzeņi
Graudaugi, milti, pamata graudu produkti
Augu eļļas

Kategorijas, kas paliek pie 21%:

Konditorejas izstrādājumi, šokolāde, saldumi
Bezalkoholiskie dzērieni, fasētās sulas, enerģijas dzērieni
Gatavās maltītes un pusfabrikāti (ar atsevišķiem izņēmumiem)
Uzkodas — čipsi, krekeri ar garšvielām
Alkohols (papildus PVN piemērojams akcīzes nodoklis)
Restorānu un ēdināšanas pakalpojumi (21% neatkarīgi no pasniegto ēdienu sastāva)

Visvairāk strīdu gaidāms uz robežas starp «pamata maizes izstrādājumiem» ar 12% un «konditorejas izstrādājumiem» ar 21%. Parasta kviešu bulciņa — kvalificējas. Kruasāns ar šokolādes pildījumu — gandrīz noteikti 21%. Rudzu maize ar sēklām — visticamāk 12%. Precīzos kritērijus nosaka cukura saturs, miltu sastāvs un apstrādes metodes, kas noteiktas regulējumā.

Mūsu ieteikums: nepaļaujieties uz intuīciju klasifikācijā. Par jebkuru neskaidru produktu pieprasiet saistošu VID atzinumu. Tas ir juridiski saistošs un aizsargā jūs vēlākas revīzijas gadījumā.

Ietekme uz pārtikas uzņēmumiem

Mazumtirdzniecība. Jāpārkonfigurē kases sistēmas: 12% kvalificējošajiem produktiem, 21% pārējam. Lielveikalam ar 15 000 artikuliem tas ir nopietns IT projekts — katrs produkts jākartē uz KN kodu un pareizi jāklasificē. Kļūdas maksā abos virzienos: par zemu likme — VID papildaprēķins, par augstu — pircēja pārmaksa.

Ražotāji un vairumtirgotāji. Jāatjaunina rēķinu sistēmas un jāpārliecinās, ka pircēji saņem rēķinus ar pareizo likmi. Piena pārstrādes uzņēmums, kas vienā rēķinā sūta pienu (12%) un aromatizētu piena kokteli (21%), likmes sadalīt pareizi.

Restorāni un ēdināšana no programmas ir tieši izslēgti. Restorāna ēdieni paliek pie 21% neatkarīgi no izmantotajām izejvielām. Taču restorāns, kas pērk produktus ar 12% priekšnodokli un pārdod ēdienus ar 21% izejošo PVN, iegūst no likmju starpības — priekšnodokļa atgūšana par pārtikas iegādēm nedaudz uzlabo maržu. Izejošā likme gan nemainās.

Importētājiem, kas ieved pārtiku no citām ES valstīm vai no ārpus ES, jāpiemēro pareizā Latvijas likme importā (trešo valstu precēm) vai PVN deklarācijā (iekškopienas iegādēm). Itāļu siers no Itālijas kvalificējas 12%, ja atbilst piena produktu klasifikācijai.

Finansiālā ietekme skaitļos

Mājsaimniecībai ar pārtikas izdevumiem EUR 400 mēnesī, no kuriem aptuveni 60% ir produkti ar 12% likmi, ikmēneša ietaupījums ir aptuveni EUR 30 — jeb EUR 360 gadā. Nav apvērsums, bet jūtami.

Pārtikas mazumtirgotājam ar EUR 2 000 000 gada ieņēmumiem kvalificējošajos produktos likmes samazinājums no 21% uz 12% ļauj samazināt cenas par aptuveni 7,4% (starpība starp 121% un 112% no neto cenas). Vai tirgotāji nodos visu ietaupījumu patērētājiem vai daļu paturēs kā maržas uzlabojumu — atšķirsies pa uzņēmumiem. Valdība solījusi cieši uzraudzīt, kā likmes samazinājums atspoguļojas mazumcenās.

Sagatavošanās jūlijam 2026

Pārtikas nozares uzņēmumiem pirms 1. jūlija jāveic trīs lietas:

Klasificējiet sortimentu. Kartējiet katru pārtikas produktu uz KN kodu un nosakiet piemērojamo likmi. Dokumentējiet pamatojumu — tas būs vajadzīgs revīzijā.
Atjauniniet sistēmas. Kases aparātiem, rēķinu programmām un grāmatvedības platformām jāspēj darboties ar divām pārtikas PVN likmēm. Testējiet rūpīgi pirms palaišanas — kļūdaina konfigurācija 1. jūlijā radīs plūsmu nepareizu rēķinu.
Apmāciet darbiniekus. Kasieriem, iepirkumu speciālistiem, grāmatvežiem — visiem jāsaprot jaunā likmju struktūra. Jautājums «12% vai 21%?» izskanēs simtiem reižu pirmajā nedēļā.

Pilotprogrammai ir iebūvēts pārskatīšanas mehānisms. Valdība izvērtēs ietekmi uz patēriņa cenām, tirgotāju maržām un budžeta ieņēmumiem un tikai pēc tam lems — padarīt likmi pastāvīgu, paplašināt vai pārtraukt. 2026. gadā uztveriet 12% pārtikas likmi kā spēkā esošu, bet pagaidu pasākumu — un veidojiet sistēmas, kas spēj pielāgoties izmaiņām.

Vai jūsu sortiments ir gatavs 12% likmei?

Jaunās likmes pareizai piemērošanai nepieciešama precīza produktu piesaiste KN kodiem, bet robežgadījumos — saistošs VID atzinums. Mēs palīdzam pārtikas uzņēmumiem klasificēt sortimentu, sakārtot rēķinu izrakstīšanu un vienmērīgi pāriet uz jauno režīmu.

Saņemt konsultāciju par klasifikāciju →