PVN pārtikai Latvijā 2026: pilotlikme 12% skaidrota

Gadiem ilgi pārtikas pircēji Latvijā maksāja 21% PVN par praktiski visiem pārtikas produktiem — vienu no augstākajām efektīvajām pārtikas nodokļu likmēm Eiropas Savienībā. Igaunija piemēroja 20%, Lietuva — 21%, bet tādas valstis kā Polija (5% pamatproduktiem), Vācija (7%) un Spānija (4% pirmās nepieciešamības precēm) demonstrēja, ka samazinātas PVN likmes pārtikai ir gan iespējamas, gan politiski populāras. 2026. gada sākumā Latvijas valdība uzsāka pilotprogrammu, lai pārbaudītu 12% samazināto likmi atlasītām pārtikas kategorijām, kas stājas spēkā no 2026. gada 1. jūlija.

Pilots ir šaurāks, nekā publiskā diskusija lika domāt. Ne visi pārtikas produkti kvalificējas. Izpratne par to, kuri produkti ietilpst 12% un kuri paliek 21%, nav izvēles jautājums pārtikas mazumtirgotājiem, restorāniem un ražotājiem — tā ir starpība starp pareizu rēķinu izrakstīšanu un atbilstības problēmu.

Ko aptver pilotprogramma

12% samazinātā likme attiecas uz noteiktu pārtikas produktu kategoriju sarakstu, kas balstīts Kombinētās nomenklatūras (KN) kodos. Valdības deklarētais mērķis: samazināt patēriņa cenas pamatpārtikas precēm, neradot vispārēju ieņēmumu plaisu.

Pilotā iekļautās kategorijas (pēc jaunākajiem publicētajiem noteikumiem):

Svaiga un saldēta gaļa (liellopu, cūkgaļa, mājputnu, jēra) — neapstrādāta vai minimāli apstrādāta
Svaiga un saldēta zivs un jūras veltes
Piena produkti: piens, sviests, siers, jogurts, biezpiens
Olas
Maize un pamata maizes izstrādājumi (noteikti pēc miltu satura sliekšņiem)
Svaigi augļi un dārzeņi
Graudaugi, milti un pamata graudu produkti
Augu eļļas

Kategorijas, kas paliek 21%:

Konditorejas izstrādājumi, šokolāde un saldumi
Bezalkoholiskie dzērieni, sulas (ne svaigi spiestas), enerģijas dzērieni
Gatavās maltītes un gatavi ēšanai produkti (ar ievērojamiem izņēmumiem)
Uzkodas (čipsi, krekeri ar pievienotām garšvielām)
Alkohols (papildus PVN piemērojams akcīzes nodoklis)
Restorānu un ēdināšanas pakalpojumi (joprojām 21% neatkarīgi no pasniegtā ēdiena)

Robeža starp «pamata maizes izstrādājumiem» ar 12% un «konditorejas izstrādājumiem» ar 21% ir vieta, kur radīsies lielākā daļa klasifikācijas strīdu. Vienkārša kviešu maizes bulciņa kvalificējas. Kruasāns ar šokolādes pildījumu? Gandrīz noteikti 21%. Rudzu maize ar sēklām? Visticamāk 12%. Precīzi sliekšņi ir atkarīgi no cukura satura, miltu sastāva un apstrādes metodēm, kas norādītas regulējumā.

(Mūsu profesionālais padoms: nepaļaujieties uz intuīciju klasifikācijā. Pieprasiet formālu VID atzinumu par jebkuru produktu, kur kategorija ir neskaidra. Atzinums ir saistošs VID un aizsargā jūs vēlākas revīzijas gadījumā.)

Ietekme uz pārtikas uzņēmumiem

Mazumtirgotājiem jāatjaunina kases sistēmas, lai piemērotu 12% kvalificējošajiem produktiem un 21% pārējam. Lielveikalam ar 15 000 artikuliem tas ir ievērojams IT un datu projekts. Katrs produkts jākartē uz savu KN kodu un pareizi jāklasificē.

Ražotājiem un vairumtirgotājiem jāatjaunina rēķinu izrakstīšanas sistēmas un jānodrošina, ka lejupstraumes pircēji (mazumtirdzniecība, restorāni) saņem rēķinus ar pareizo likmi. Piena ražotājs, kas sūta pienu (12%) un aromatizētas piena kokteilis (21%) vienā rēķinā, likmes jāsadala pareizi.

Restorāni un ēdināšana ir skaidri izslēgti no pilota. Restorānu ēdieni paliek 21% neatkarīgi no izmantotajām izejvielām. Restorāns, kas pērk pienu ar priekšnodokli 12% un pārdod latte ar izejošo PVN 21%, gūst labumu no likmju starpības — priekšnodokļa atgūšana par pārtikas iegādēm nedaudz uzlabo maržu. Bet izejošā likme nemainās.

Importa uzņēmumiem, kas ieved pārtiku no citām ES valstīm vai no ārpus ES, jāpiemēro pareizā Latvijas likme importā (precēm no ārpus ES) vai PVN deklarācijā (iekškopienas iegādēm). Itāļu siers, importēts no Itālijas, kvalificējas 12%, ja atbilst piena produktu klasifikācijai.

Finansiālā ietekme: rēķinām ciparus

Mājsaimniecībai, kas tērē EUR 400 mēnesī pārtikai, kur aptuveni 60% ir produkti, kas kvalificējas 12%, ikmēneša ietaupījums ir aptuveni EUR 30 — jeb EUR 360 gadā. Nav revolucionāri, bet jūtami.

Pārtikas mazumtirgotājam ar EUR 2 miljoniem gada ieņēmumu kvalificējošajos produktos likmes samazinājums no 21% uz 12% nozīmē, ka cenas var kristies par aptuveni 7,4% (starpība starp 121% un 112% no neto cenas). Vai tirgotāji nodos pilnu ietaupījumu patērētājiem vai absorbēs daļu kā maržas uzlabojumu — atšķirsies. Valdība ir signalizējusi, ka cieši uzraudzīs cenu translāciju.

Sagatavošanās jūlijam 2026

Pārtikas ķēdes uzņēmumiem jāveic trīs soļi pirms spēkā stāšanās datuma 1. jūlija:

Klasificējiet produktu katalogu. Kartējiet katru pārtikas produktu, ko pārdodat vai pērkat, uz tā KN kodu un nosakiet piemērojamo likmi. Dokumentējiet klasifikācijas pamatojumu revīzijas vajadzībām.
Atjauniniet sistēmas. Kases sistēmām, rēķinu izrakstīšanas programmatūrai un grāmatvedības platformām jāatbalsta dubultās pārtikas PVN likmes. Rūpīgi testējiet pirms ieviešanas — nepareizi konfigurēta sistēma 1. jūlijā ģenerē nepareizus rēķinus mērogā.
Apmāciet darbiniekus. Kasieriem, iepirkumu komandām un grāmatvedības personālam jāizprot jaunā likmju struktūra. Jautājums «Vai tas ir 12% vai 21%?» izskanēs simtiem reižu pirmajā nedēļā.

Pilotprogrammai ir iebūvēts pārskata mehānisms. Valdība izvērtēs programmas ietekmi uz patēriņa cenām, tirgotāju maržām un budžeta ieņēmumiem pirms lēmuma par samazinātās likmes padarīšanu pastāvīgu, paplašināšanu vai pārtraukšanu. 2026. gadam uztveriet 12% pārtikas likmi kā spēkā esošu, bet pagaidu — un veidojiet sistēmas, kas spēj pielāgoties iespējamām izmaiņām.

Vajadzīga palīdzība ar pārtikas PVN klasifikāciju?

Produktu klasifikācija jaunajā 12% pilotlikmē prasa precīzu KN kodu kartēšanu un, robežgadījumos, formālus VID atzinumus. Mēs palīdzam pārtikas uzņēmumiem sagatavot rēķinu izrakstīšanas sistēmas, pareizi klasificēt produktus un vienmērīgi pāriet uz jauno režīmu.

Sazinieties ar mums bezmaksas konsultācijai →