Vai Latvija ir nodokļu paradīze? Godīga atbilde 2026. gadā

Nē -- Latvija nav nodokļu paradīze. Latvija ir ES dalībvalsts kopš 2004. gada un OECD dalībvalsts kopš 2016. gada. Tā automātiski apmainās ar finanšu kontu informāciju CRS un ES DAC direktīvu ietvaros, uztur publisku patieso labuma guvēju reģistru un 2018. gada reformās likvidēja nerezidentu "čaulas banku" sektoru. Latvija nav iekļauta nevienā nodokļu paradīžu melnajā sarakstā. Gluži pretēji -- tā uztur pati savu sarakstu un piemēro 20% ieturējuma nodokli maksājumiem uz tajā iekļautajām jurisdikcijām.

Tomēr jautājums atkal un atkal parādās, jo skaitļi pirmajā acu uzmetienā izskatās aizdomīgi: 0% uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) nesadalītajai peļņai, 0% dividendēm, ko holdings saņem no meitas uzņēmumiem, 0% ieturējuma nodoklis dividendēm ES mātes uzņēmumiem, vienota 25,5% likme kapitāla ienākumiem. Šīs likmes ir īstas. Tās vienkārši darbojas citādi nekā ofšoru nulles likmes: uzņēmumu nodoklis tiek atlikts līdz peļņas sadalei, nevis atcelts -- un viss notiek pilnā VID un aptuveni simts partnervalstu nodokļu administrāciju redzeslokā.

Godīgajai atbildei tātad ir divas puses. Latvija neatbilst nevienai tehniskai nodokļu paradīzes definīcijai. Vienlaikus tā ir viena no nodokļu ziņā izdevīgākajām ES jurisdikcijām konkrētām, likumīgām struktūrām -- un pilnīgi parasta visiem pārējiem.

Īsā atbilde

Latvija nav nodokļu paradīze ne pēc vienas atzītas definīcijas: tā ir ES un OECD dalībvalsts, automātiski apmainās ar datiem CRS/DAC ietvaros, uztur publisku patieso labuma guvēju reģistru, pēc 2018. gada reformām izbeidza banku noslēpumu nodokļu vajadzībām un piemēro ES pretizvairīšanās noteikumus (GAAR, transfertcenas, ATAD normas). Vienlaikus tā ir viena no nodokļu ziņā efektīvākajām ES jurisdikcijām: 0% UIN nesadalītajai peļņai (nodoklis rodas tikai sadalot, faktiski 25%), pilns līdzdalības atbrīvojums holdingiem (0% kvalificētām dividendēm un kapitāla pieaugumam), vienota 25,5% likme kapitāla ienākumiem, vairāk nekā 80 nodokļu konvenciju un 25% mikrouzņēmumu nodoklis apgrozījumam līdz 40 000 eiro gadā. Efektivitāte caur sistēmas dizainu, nevis slepenību.

Kāpēc Latvija neiztur nevienu nodokļu paradīzes testu

OECD klasiskie nodokļu paradīzes kritēriji ir nulles vai nominālie nodokļi, caurskatāmības trūkums, neefektīva informācijas apmaiņa un substances prasību neesamība. Latvija neatbilst nevienam no četriem.

Nodokļi ir reāli. Sadalītā peļņa tiek aplikta ar UIN pēc 20/80 formulas -- faktiski 25% no neto dividendes. Algas apliek ar 25,5%/33% IIN plus 34,09% kopējo VSAOI. PVN standarta likme ir 21%. Nulles likme darbojas tikai, kamēr peļņa paliek uzņēmumā.
Caurskatāmība ir norma. Katram Latvijas uzņēmumam patiesie labuma guvēji jāatklāj Uzņēmumu reģistrā, un reģistrs ir publiski pieejams. Gada pārskati tiek iesniegti un ir publiski.
Informācijas apmaiņa ir automātiska. Latvija bija viena no pirmajām CRS ieviesējām (pirmā apmaiņa 2017. gadā) un piemēro visu DAC direktīvu kopumu, ieskaitot DAC6 obligāto ziņošanu par agresīvām pārrobežu shēmām.
Substancei ir nozīme. VID piemēro vispārējo pretizvairīšanās normu un detalizētas transfertcenu prasības. "Pastkastītes" uzņēmums bez reālas lēmumu pieņemšanas Latvijā konvenciju un direktīvu priekšrocības nesaņem.

Pagrieziena punkts bija 2018. gada reformas. Pēc ABLV bankas sabrukuma Latvija aizliedza bankām apkalpot čaulas veidojumus, un nerezidentu noguldījumu bizness, kas 2000. gados valstij bija radījis pelēku reputāciju, faktiski izzuda. Atvērt bankas kontu Latvijā šodien nozīmē vienas no stingrākajām KYC pārbaudēm ES -- pilnīgs pretstats paradīzes pieredzei.

Latvija pret ofšoriem un tipiskajām ES valstīm

Kritērijs	Latvija	Tipisks ofšors (BVI, Kaimanas)	Tipiska ES valsts (Vācija, Francija)
UIN nesadalītajai peļņai	0%	0%	~25-30%
UIN sadalītajai peļņai	20/80 (faktiski 25%)	0%	~25-30% + dividenžu nodoklis
Automātiskā apmaiņa (CRS)	Jā, kopš 2017. gada	Formāli jā, vēsturiski ierobežota	Jā
Publisks PLG reģistrs	Jā	Reti	Jā
Banku noslēpums pret nodokļu iestādēm	Nav (pēc 2018. gada)	Vēsturiski pamatelements	Nav
Substances prasības	Jā (GAAR, transfertcenas)	Vājas, ieviestas ES spiediena dēļ	Jā
ES melnajā sarakstā	Nē -- palīdz to veidot	Vairāki iekļauti vai pelēkajā sarakstā	Nē
Nodokļu konvenciju tīkls	80+ konvencijas	Dažas vai nevienas	90+ konvencijas

Aina ir skaidra: visos caurskatāmības un uzraudzības rādītājos Latvija ir kopā ar ES vairākumu un atšķiras tikai vienā dizaina izvēlē -- kad uzņēmumu nodoklis tiek iekasēts, nevis vai vispār.

Kur Latvija patiešām ir nodokļu ziņā izdevīga

Ietaupījumi ir reāli, taču tie ir piesaistīti konkrētām struktūrām, nevis slepenībai.

Reinvestētā peļņa: 0% UIN. Uzņēmums, kas peļņu patur un reinvestē, uzņēmumu nodokli nemaksā -- neierobežoti ilgi, bez deklarēšanas pienākuma. Vācijas uzņēmums, paturot 100 000 eiro, samaksā aptuveni 30 000 eiro uzņēmumu nodokļos; Latvijas SIA -- 0 eiro. Sīkāk mūsu ceļvedī par 0% UIN reinvestētajai peļņai.
Holdinga režīms. Ienākošās dividendes no reāliem meitas uzņēmumiem: 0%. Kapitāla pieaugums, pārdodot meitas uzņēmumu, kas turēts 3+ gadus ar 10%+ līdzdalību: 0%. Izejošās dividendes ES mātes uzņēmumiem: 0% ieturējuma nodoklis. Gada uzturēšanas izmaksas ir daļa no Luksemburgas līmeņa -- skatiet mūsu Latvijas holdinga ceļvedi.
Kapitāla ienākumi: vienota 25,5% likme. Fizisko personu dividendes, procenti, kapitāla pieaugums un kriptovalūtu peļņa tiek aplikta ar vienotu 25,5% likmi -- bez progresīvām piemaksām ieguldījumu ienākumiem.
Mikrouzņēmumu režīms (MUN). 25% no apgrozījuma līdz 40 000 eiro gadā, aizstājot IIN un sociālās iemaksas ar vienu maksājumu -- vienkārši maziem pakalpojumu uzņēmumiem.
No 2026. gada -- alternatīvais UIN režīms. Uzņēmumi, kas lielāko peļņas daļu sadala, var izvēlēties 15% UIN no gada peļņas plus 6% IIN dividendēm standarta 20/80 modeļa vietā.

Kurš šeit patiešām ietaupa nodokļus -- un kurš ne

Latvija atalgo trīs profilus. Pirmkārt, augošus uzņēmumus, kas reinvestē: katrs biznesā paturētais eiro pieaug ar 0% UIN. Otrkārt, starptautiskus holdingus: dividendes un pārdošanas peļņa plūst cauri bez nodokļa, un 80+ konvencijas samazina ieturējuma nodokļus ārvalstīs. Treškārt, reģionālās galvenās mītnes, kas centralizē vadības, finanšu vai IP funkcijas Baltijas un ES meitas uzņēmumiem -- tirgus cenām atbilstošas maksas nonāk Latvijā un stāv ar 0% līdz sadalei.

Trim citiem profiliem Latvija neko īpašu nepiedāvā. Darbinieki un viņu darba devēji maksā pilnus 34,09% VSAOI plus 25,5%/33% IIN -- darbaspēka nodokļi ir parastā ES līmenī. Īpašnieki, kas visu peļņu izņem katru gadu, maksā faktiski 25% (vai 15% + 6% alternatīvajā režīmā) -- saprātīgi, bet nekas izņēmuma līmenī. Un tie, kas cer uz anonimitāti vai neizsekojamiem kontiem, atradīs pretējo: publisku PLG atklāšanu, CRS ziņošanu uz mītnes valsti un bankas, kas pirms konta atvēršanas prasa līdzekļu izcelsmes dokumentus. Arī nerezidentiem ar Latvijas ienākumiem ir savi pienākumi -- skatiet nerezidentu nodokļus Latvijā.

Pretizvairīšanās noteikumi, no kuriem nevar izvairīties

Latvijas struktūra darbojas tikai tad, ja tā ievēro tos pašus noteikumus, ko piemēro pārējā ES.

Vispārējā pretizvairīšanās norma (GAAR). Darījumus bez patiesas ekonomiskās substances, kas veidoti galvenokārt nodokļu priekšrocības iegūšanai, VID var pārkvalificēt.
Transfertcenas. Darījumiem ar saistītām personām jāatbilst tirgus cenām un jābūt dokumentētiem; neatbilstoša cenu noteikšana tiek uzskatīta par nosacītu peļņas sadali un aplikta pēc 20/80 formulas.
CFC tipa aizsardzība. Latvijas UIN likums, ko veidojusi ES ATAD direktīva, mākslīgi novirzīto peļņu attiecina atpakaļ -- jo īpaši ienākumus, kas novietoti melnā saraksta zemu nodokļu veidojumos bez reālas darbības.
Patieso labuma guvēju reģistrs. Īpašumtiesības caur nominālajiem turētājiem vai necaurskatāmām ķēdēm tik un tā jāatklāj līdz fiziskajai personai.
DAC6 un CRS. Par agresīvām pārrobežu shēmām jāziņo konsultantiem; kontu dati automātiski nonāk jūsu rezidences valstī.

Latvijas pašas melnais saraksts: 20% ieturējums zemu nodokļu jurisdikcijām

Latvija ar Ministru kabineta noteikumiem uztur zemu nodokļu un beznodokļu jurisdikciju sarakstu, ko atjaunina atbilstoši ES sarakstam par jurisdikcijām, kas nesadarbojas. Sekas darījumiem ar saraksta jurisdikciju ir skarbas: praktiski visiem maksājumiem uz turieni -- dividendēm, procentiem, autoratlīdzībām, vadības un pakalpojumu maksām -- piemēro 20% ieturējuma nodokli bez konvenciju vai plānošanas atvieglojumiem, no melnā saraksta veidojumiem saņemtās dividendes zaudē līdzdalības atbrīvojumu un tiek apliktas ar 20%, un darījumi tiek pastiprināti vērtēti nosacītās sadales kontekstā. Pilnas likmes mūsu ieturējuma nodokļa pārskatā. Valsts, kas tik sistemātiski soda ofšoru maksājumus, pēc definīcijas atrodas otrā žoga pusē no paradīzēm.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai Latvija ir ES vai OECD nodokļu paradīžu melnajā sarakstā?

Nē. Latvija nekad nav bijusi ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas -- kā ES dalībvalsts tā piedalās šī saraksta veidošanā. Latvija ir OECD dalībvalsts (kopš 2016. gada), un Globālais forums to regulāri vērtē caurskatāmības un informācijas apmaiņas jomā. Iekšzemē Latvija ES sarakstu pārņem ar Ministru kabineta noteikumiem un piemēro reālas sankcijas: 20% ieturējuma nodokli maksājumiem uz saraksta jurisdikcijām un līdzdalības atbrīvojuma zaudēšanu no tām saņemtajiem ienākumiem. Latvija ir melnā saraksta veidotāja, nevis dalībniece.

Kā 0% uzņēmumu nodoklis nepadara Latviju par nodokļu paradīzi?

Tāpēc, ka 0% ir apzināta nodokļa atlikšana, nevis atbrīvojums caur slepenību. Latvija (tāpat kā Igaunija) uzņēmumu peļņu apliek sadales brīdī, nevis nopelnīšanas brīdī. Nesadalītā peļņa nes 0% UIN, bet, tiklīdz dividendes tiek izmaksātas, darbojas 20/80 formula -- faktiski 25% no neto summas. Viss tiek atspoguļots publiskos gada pārskatos, nosacītās sadales noteikumi notver slēptas izmaksas, un katra uzņēmuma īpašnieki ir publiski reģistrēti. Nodokļu paradīzes apvieno nulles nodokli ar necaurskatāmību; Latvija apvieno atliktu nodokli ar pilnu caurskatāmību.

Vai Latvijā var būt uzņēmuma īpašnieks anonīmi?

Nē. Katram Latvijas uzņēmumam patiesie labuma guvēji -- fiziskās personas, kas to galu galā kontrolē -- jāatklāj Uzņēmumu reģistrā, un šī informācija ir publiski pieejama. Nominālo turētāju izmantošana atklāšanas pienākumu nenoņem. Latvijas bankas pirms konta atvēršanas piemēro stingras KYC un līdzekļu izcelsmes pārbaudes -- tas ir tiešs 2018. gada reformu mantojums, kad tika aizliegts apkalpot čaulas veidojumus. Turklāt CRS ziņošana nozīmē, ka jūsu Latvijas finanšu konti katru gadu automātiski tiek paziņoti jūsu rezidences valsts nodokļu iestādei.

Kurš patiešām maksā mazāk nodokļu, izmantojot Latviju?

Būtiskus ietaupījumus redz trīs grupas. Uzņēmumi, kas reinvestē peļņu: 0% UIN pret aptuveni 25-30% vairumā ES valstu, un šī priekšrocība gadu no gada summējas. Holdinga sabiedrības: 0% kvalificētām ienākošajām dividendēm, 0% kapitāla pieaugumam no meitas uzņēmumiem, kas turēti 3+ gadus ar 10%+ līdzdalību, un 0% ieturējums ES mātes uzņēmumiem. Mazie pakalpojumu uzņēmumi mikrouzņēmumu režīmā: viens 25% apgrozījuma nodoklis līdz 40 000 eiro gadā. Savukārt algas, patēriņa bizness un īpašnieki, kas visu sadala katru gadu, Latvijā maksā parastā ES līmeņa nodokļus.

Iegūstiet efektivitāti bez riska

Atšķirība starp nodokļu ziņā efektīvu Latvijas struktūru un problēmu, kas gaida VID auditu, ir dizainā: substance, dokumentācija un pareizā režīma izvēle jau no pirmās dienas. CORVUS ACCOUNTING & TAX, Russell Bedford tīkla biedrs Rīgā, strukturē Latvijas uzņēmumus un holdingus dibinātājiem no vairāk nekā 20 valstīm -- latviešu, angļu un krievu valodā.

Pieteikties bezmaksas konsultācijai →