Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 27 000 biedrības un nodibinājumi, padarot nevalstisko sektoru par vienu no aktīvākajiem Baltijā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Tomēr pastāv noturīgs mīts, ka NVO nav nepieciešama reāla grāmatvedība — ka pietiek ar bankas izrakstu un mapi ar čekiem. Tā nav. Latvijas likums prasa katrai biedrībai un nodibinājumam uzturēt pienācīgus grāmatvedības ierakstus, iesniegt gada pārskatus un ievērot nodokļu noteikumus, kas, lai arī labvēlīgāki nekā komercsabiedrībām, nebūt nav vienkārši.

Juridiskās formas: biedrības vs. nodibinājumi

Biedrības ir biedru organizācijas. Tām ir biedri, kas piedalās pārvaldē, maksā biedru naudas un ievēl valdi. Biedrībai var būt tikai divi dibinātāji.

Nodibinājumiem nav biedru. Tos pārvalda valde, un tie pastāv, lai pārvaldītu aktīvus, kas veltīti konkrētam mērķim. Nodibinājumu var izveidot viens dibinātājs.

Abas formas tiek reģistrētas Uzņēmumu reģistrā (UR) un var pieteikties sabiedriskā labuma organizācijas statusam. Abām piemēro vienus un tos pašus grāmatvedības noteikumus.

Vienkāršotā atskaite: kad tā piemērojama

Latvijas NVO gūst labumu no vienkāršotām finanšu atskaišu prasībām — bet "vienkāršots" nenozīmē "brīvprātīgs."

Mazas NVO (ieņēmumi zem EUR 800 000 un mazāk nekā 25 darbinieki) var sagatavot:

Vienkāršotu bilanci.
Vienkāršotu ieņēmumu un izdevumu pārskatu.
Pielikumus finanšu pārskatam (saīsinātus).

Tās ir atbrīvotas no naudas plūsmas pārskata sagatavošanas un revīzijas prasībām (ja vien to statūti vai ziedotāja prasības to neprasa).

Lielākām NVO (kas pārsniedz EUR 800 000 ieņēmumu slieksni vai 25 darbiniekus) jāsagatavo pilni finanšu pārskati un var būt pakļautas revīzijas prasībām.

Iesniegšanas termiņi: NVO gada pārskats jāiesniedz UR 4 mēnešu laikā pēc finanšu gada beigām. Organizācijām ar kalendārā gada finanšu gadu (lielākā daļa) termiņš ir 30. aprīlis. Novēlota iesniegšana rada tos pašus sodus kā komercsabiedrībām: brīdinājumus, tad sodus un galu galā piespiedu likvidācijas procedūras.

Divkāršā ieraksta prasība: Pat mazākā biedrība izmanto divkāršo ierakstu grāmatvedību. Vienkāršā ieraksta grāmatvedība Latvijas NVO nav atļauta kopš 2016. gada.

Ieņēmumu atzīšana: granti, ziedojumi un biedru naudas

Grantu uzskaite

Granti ir galvenais finansējuma avots lielākajai daļai aktīvo Latvijas NVO. ES struktūrfondi, EEZ/Norvēģijas granti, valdības programmu granti un privāto fondu granti — katram ir nosacījumi, un šie nosacījumi nosaka, kā jūs uzskaitat naudu.

Ierobežotie granti (piesaistīti konkrētām aktivitātēm):

Atzīstiet grantu kā nākamo periodu ieņēmumus (saistības), kad saņemts.
Pārnesiet uz ieņēmumiem, kad radušās attiecināmās izmaksas, saskaņojot izdevumus un ieņēmumus vienā periodā.
Neizlietotie granta līdzekļi projekta beigās jāatgriež vai jāpārnes, ja granta līgums to atļauj.

Piemērs: Jūsu biedrība saņem EUR 50 000 grantu no ES Erasmus+ programmas 12 mēnešu jauniešu mobilitātes projektam. Pirmajā ceturksnī radušās attiecināmās izmaksas EUR 12 000.

Grants saņemts: DT Banka EUR 50 000 / KT Nākamo periodu ieņēmumi EUR 50 000
C1 izmaksas: DT Projekta izdevumi EUR 12 000 / KT Banka/kreditori EUR 12 000
Ieņēmumu atzīšana: DT Nākamo periodu ieņēmumi EUR 12 000 / KT Granta ieņēmumi EUR 12 000

Ceturkšņa beigās jūsu bilancē redzami EUR 38 000 nākamo periodu ieņēmumos, un peļņas vai zaudējumu aprēķinā — EUR 12 000 ieņēmumos pret EUR 12 000 izdevumos.

Neierobežotie granti un vispārējais darbības atbalsts:

Atzīstiet kā ieņēmumus saņemšanas brīdī.

Ziedojumi

Naudas ziedojumi tiek atzīti kā ieņēmumi saņemšanas brīdī. Ja ziedotājs norāda mērķi (ierobežots ziedojums), apstrādājiet to kā ierobežotu grantu.

Ziedojumi natūrā (aprīkojums, pakalpojumi, preces) tiek reģistrēti pēc patiesās tirgus vērtības saņemšanas datumā.

Anonīmie ziedojumi: Latvijas likums atļauj anonīmus ziedojumus, bet summas virs EUR 1 000 par vienu anonīmu ziedojumu jāziņo VID 15 dienu laikā. Šis naudas atmazgāšanas novēršanas noteikums pārsteidz daudzas NVO.

Biedru naudas

Biedru naudas tiek atzītas kā ieņēmumi biedra dalības periodā.

Nodokļu atbrīvojuma statuss

Visas Latvijas biedrības un nodibinājumi ir atbrīvoti no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) attiecībā uz ienākumiem no to statūtos noteiktajām (nekomerciālajām) aktivitātēm. Tas ietver:

Grantus un ziedojumus.
Biedru naudas.
Ieņēmumus no labdarības vai izglītojošām aktivitātēm, kas tieši saistītas ar organizācijas noteikto mērķi.

Komerciālās aktivitātes (preču vai pakalpojumu pārdošana, īpašuma izīrēšana) ir apliekamas ar nodokli saskaņā ar standarta UIN noteikumiem — bet tikai ja komerciālā darbība nav tieši saistīta ar NVO statūtos noteikto mērķi.

PVN jautājums: NVO piemēro to pašu PVN reģistrācijas slieksni (EUR 50 000) kā komercsabiedrībām. Grantu un ziedojumu ienākumi netiek ieskaitīti šajā slieksnī, bet komerciālie ieņēmumi — tiek.

Sabiedriskā labuma organizācijas (SLO) statuss

SLO statuss piešķir būtiskas priekšrocības — un rada papildu pienākumus.

Priekšrocības:

Ziedotāji (gan fiziskas, gan juridiskas personas) var atskaitīt ziedojumus no apliekamā ienākuma — līdz 20% no individuālā gada ienākuma fiziskajām personām vai līdz 5% no iepriekšējā gada peļņas pirms nodokļiem juridiskajām personām. Tas ir spēcīgs līdzekļu piesaistes rīks.
SLO statuss signalizē leģitimitāti un pārvaldības kvalitāti starptautiskajiem ziedotājiem.

SLO statusa prasības:

Organizācijai jādarbojas kādā no atzītajām sabiedriskā labuma jomām: kultūra, izglītība, zinātne, sports, veselība, sociālā labklājība, cilvēktiesības, vides aizsardzība vai pilsoniskās sabiedrības attīstība.
Vismaz 90% saņemto ziedojumu un grantu jāizmanto sabiedriskā labuma aktivitātēm (nevis administratīvajām izmaksām).
Organizācijai jāiesniedz gada darbības pārskats SLO komitejai (papildus finanšu gada pārskatam UR).
Valdes locekļi un dibinātāji nedrīkst saņemt nesamērīgu atlīdzību.

SLO statusa zaudēšana: Ja VID vai SLO komiteja konstatē, ka organizācija neizpilda 90% aktivitāšu tēriņu slieksni vai ka līdzekļi tiek novirzīti privātam labumam, SLO statusu var atcelt retroaktīvi.

Izdevumu dokumentācija NVO

Ar grantiem finansētas NVO saskaras ar stingrākām dokumentācijas prasībām nekā vairums komercsabiedrību.

Ko revidenti sagaida:

Iepirkumu dokumentācija. Pirkumiem virs EUR 500 (daži granti nosaka slieksni EUR 1 000) nepieciešami vairāki piedāvājumi.
Laika uzskaites lapas. Darbinieki, kas apmaksāti no granta līdzekļiem, dokumentē laiku, kas pavadīts projektā.
Komandējumu dokumentācija. Dienas naudas pieprasījumi, transporta čeki, viesnīcu rēķini un rakstisks katra brauciena mērķa izklāsts.
Labuma guvēju saraksti. Projekti, kas apkalpo indivīdus, uztur anonimizētus labuma guvēju sarakstus.

Noraidītās izmaksas. Grantu revidenti regulāri noraida:

Izdevumus, kas radušies ārpus granta perioda (pat par vienu dienu).
Izmaksas bez pienācīgas iepirkuma dokumentācijas.
Personāla izmaksas bez laika uzskaites lapām.
Komandējumus bez skaidras saistības ar projekta aktivitātēm.

Noraidītās izmaksas jāatgriež granta sniedzējam.

Biežākās kļūdas NVO grāmatvedībā

Ierobežoto un neierobežoto līdzekļu jaukšana. Katram grantam ir specifiskas attiecināmo izmaksu kategorijas. Kultūras granta izmantošana elektrības rēķina apmaksai ir atbilstības pārkāpums. Uzturiet atsevišķus izmaksu centrus katram projektam.
Brīvprātīgo ieguldījumu uzskaite kā ieņēmumi. Brīvprātīgie nodrošina darbu, nevis naudu. Saskaņā ar Latvijas standartiem brīvprātīgo ieguldījumus norāda pielikumos, nevis ieņēmumu pārskatā.
SLO darbības pārskata neiesniegšana. Tas ir atsevišķs no UR gada pārskata ar savu termiņu un formātu. Tā neizpilde apdraud SLO statusu.
Pieņēmums, ka visi NVO ienākumi ir neapliekami. Komerciālie ienākumi ir apliekami. Īres ienākumi ir apliekami. Procentu ienākumi no bankas noguldījumiem ir apliekami.
Valdes locekļu apmaksa bez pienācīgas dokumentācijas. Valdes atlīdzību apstiprina biedru sapulce (biedrībām) vai uzraudzības padome (nodibinājumiem), un tai jābūt samērīgai.

Ja jūsu biedrībai vai nodibinājumam nepieciešama grāmatvedība, kas saprot atšķirību starp ierobežotu grantu un ziedojuma kvīti, sazinieties ar mūsu komandu.

Biedrību, nodibinājumu un NVO grāmatvedība Latvijā