Solidaritātes nodoklis: kas maksā 25% un kad

Īsā atbilde

Solidaritātes nodoklis 25% aizstāj standarta VSAOI 34,09% ienākumiem virs EUR 105 300 gadā (EUR 8 775 mēnesī). Slieksnis ir vienāds ar IIN otro pakāpi. Zemāka kopējā likme (25% vs 34,09%), bet mazākas sociālās tiesības - nav pensijas uzkrājuma, ierobežoti slimības pabalsti, nav bezdarba apdrošināšanas. Pie EUR 10 000 mēneša algas solidaritātes nodoklis par pārsniegšanas daļu (EUR 1 225) ir EUR 306, salīdzinot ar EUR 417 standarta VSAOI. Gadā ietaupījums aptuveni EUR 1 330. Tomēr zūd sociālā aizsardzība - nav pensijas uzkrājuma otrajā līmenī, slimības pabalsts tikai 50% (nevis 75%), nav bezdarba pabalsta tiesību.

Kad gada ienākumi pārsniedz 105 300 eiro (8 775 eiro mēnesī), Latvijas nodokļu sistēma pārslēdzas uz citu režīmu. Standarta sociālās iemaksas (VSAOI) beidzas, un to vietā stājas solidaritātes nodoklis. Absolūtais vairums darbinieku šo slieksni nekad nesasniedz. Bet tiem, kurus tas skar, mehānikas izpratnei ir praktiska nozīme.

Kā tas ir iekārtots

No ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā maksā standarta VSAOI: 23,59% — darba devēja daļa un 10,50% — darba ņēmēja daļa, kopā 34,09%. Šie līdzekļi finansē pensijas, slimības pabalstus, bezdarba apdrošināšanu un citus sociālos pabalstus.

No ienākumiem virs 105 300 eiro VSAOI aizstāj solidaritātes nodoklis ar kopējo likmi 25%. Proporcijas starp darba devēja un darba ņēmēja daļu saglabājas, taču daļa iekasēto līdzekļu tiek novirzīta valsts budžetā, nevis sociālās apdrošināšanas fondos.

Piemērs: Darbinieks saņem 12 000 eiro mēnesī (144 000 eiro gadā).

• No pirmajiem 8 775 eiro katru mēnesi ietur standarta VSAOI (34,09% kopā)
• No atlikušajiem 3 225 eiro — solidaritātes nodokli (25% kopā)
• Darba ņēmēja daļa solidaritātes nodokļa: aptuveni 10,50%
• Darba devēja daļa: aptuveni 14,50%

Solidaritātes nodokļa likme ir zemāka par VSAOI (25% pret 34,09%), tāpēc, pārsniedzot slieksni, marginālā sociālo iemaksu likme faktiski samazinās. Taču ir būtiska nianse: solidaritātes nodokļa ietvaros samaksātās summas neveido papildu pensijas tiesības un nepalielina sociālās garantijas. Pēc būtības tas ir papildu fiskālais slogs augstiem ienākumiem.

Kurus tas skar?

2026. gadā 105 300 eiro slieksnis atbilst ikmēneša bruto algai aptuveni 8 775 eiro. Solidaritātes nodoklis attiecas uz:

• augstākā līmeņa vadītājiem un valdes locekļiem
• augsti atalgotiem speciālistiem (juristiem, ārstiem privātpraksē, IT speciālistiem)
• pašnodarbinātajiem ar būtiskiem ienākumiem
• lielu uzņēmumu vadības locekļiem

Kontekstam: vidējā bruto alga Latvijā 2025. gadā bija aptuveni 1 800 eiro mēnesī. Solidaritātes nodokļa slieksnis ir gandrīz piecas reizes augstāks — tas skar nelielu, bet ekonomiski nozīmīgu cilvēku grupu.

Dubultā sliekšņa efekts

Pie 105 300 eiro vienlaicīgi iedarbinās divi mehānismi:

1. IIN likme marginālajam ienākumam pieaug no 25,5% līdz 33%
2. VSAOI aizstāj ar solidaritātes nodokli

Kopējais efekts praksē izrādās mazāk ass, nekā varētu šķist pirmajā brīdī. IIN likmes pieaugums par 7,5 procentpunktiem lielā mērā kompensējas ar sociālo iemaksu samazināšanos par 9,09 procentpunktiem (25% solidaritātes nodokļa vietā 34,09% VSAOI). Kopējais marginālais nodokļu slogs mainās nedaudz — mainās tā struktūra: vairāk nonāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa veidā, mazāk — sociālajās iemaksās.

Ko tas nozīmē darba devējiem

Galvenās praktiskās sekas skar algu aprēķinu. Kad darbinieka kumulatīvā bruto alga no kalendārā gada sākuma pārsniedz 105 300 eiro, darba devējam jāpāriet no VSAOI aprēķiniem uz solidaritātes nodokļa aprēķiniem pārsnieguma daļai. Parasti tas notiek gada vidū, un ir nepieciešams, lai algu programmatūra šo pāreju apstrādātu korekti.

Ja jūsu uzņēmumā ir darbinieki, kuru ienākumi pārsniedz šo slieksni, pārliecinieties, ka algu sistēma pareizi apstrādā pārejas brīdi. Pārslēgšanas moments ir atkarīgs no algas apmēra: darbinieks ar 10 000 eiro mēneša algu sasniegs slieksni novembrī, bet ar 15 000 eiro — jau augustā.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai solidaritātes nodoklis nozīmē, ka augsti atalgotie maksā mazāk nekā standarta darbinieki? Nē, solidaritātes nodoklis nesamazina kopējo nodokļu slogu - tas maina tā struktūru par labu mazākām sociālajām iemaksām, bet ar vājākām sociālajām tiesībām. Darbinieks ar EUR 10 000 mēneša algu faktiskt maksā mazāk kopējo nodokļu nekā tas būtu ar pilnu VSAOI pārsnieguma daļai (25% vs 34,09%), taču zaudē ievērojami sociālā aizsardzība. Viņš neuzgūst pensijas otrā līmeņa kapitālu, slimības pabalsts ir tikai 50% no vidējās algas (nevis 75%), nav bezdarba apdrošināšanas, un nav tiesību uz maternitātes/paternitātes pilno pabalsta apmēru. EUR 1 225 pārsnieguma mēnesī ietaupa EUR 111 nodokļos (EUR 306 vs EUR 417), bet riskē ar daudz sliktāku sociālo aizsardzību. Kombinējot ar augstāko IIN otro pakāpi 33%, kopējā marginālā nodokļa likme pārsnieguma daļai ir aptuveni 50,75%, kas ir salīdzināma ar daudzām ES valstīm, bet ar sliktāku sociālo elementu. Tāpēc "ietaupījums" ir šķietams - faktisko labumu sniedz tikai tad, ja darbinieks nekad neplanē izmantot sociālās tiesības.

Kā solidaritātes nodoklis ietekmē pensijas tiesības augsti atalgotiem darbiniekiem? Solidaritātes nodoklis būtiski ierobežo pensijas uzkrājuma veidošanos, jo par ienākumiem virs EUR 105 300 neveidojas otrā līmeņa pensijas kapitāls. Standarta VSAOI sistēmā 6% no algas (darba devēja un darba ņēmēja kopā) tiek novirzīti privātajam pensiju fondam, bet solidaritātes nodoklis šo mehānismu aptur pārsnieguma daļai. Darbinieks ar EUR 10 000 mēneša algu zaudē EUR 73,50 mēnesī otrā līmeņa uzkrājumos (EUR 1 225 pārsnieguma × 6%), kas 30 gadu laikā ar 4% ikgadējo pieaugumu var sasniegt aptuveni EUR 150 000 pensijas kapitāla zudumu. Pirmā līmeņa valsts pensija turpina uzkrāties, bet tikai līdz maksimālajai robežai, kas ir ierobežota. Praksē tas nozīmē, ka ļoti augsti atalgoti darbinieki būs atkarīgi galvenokārt no privātajiem pensiju uzkrājumiem vai uzņēmuma papildu pensiju shēmām. Dažiem ir izdevīgāk pašiem investēt EUR 111 mēneša "ietaupījumu", lai kompensētu zaudēto pensijas kapitālu, taču tam nepieciešama disciplinēta pieeja un labas investīciju prasmes.

Vai ir iespējams izvairīties no solidaritātes nodokļa, mainot atalgojuma struktūru? Daļēji jā, bet iespējas ir ierobežotas un katrai ir savas sekas. Populārākā metode ir kombinēt algu ar dividenžu izmaksu - maksāt algu līdz EUR 8 775 mēnesī (lai neaktivizētu solidaritātes nodokli) un pārējo kompensāciju izmaksāt kā dividendes no uzņēmuma. Dividenžu nodokļa slogs var būt zemāks (20/80 formula standarta UIN režīmā vai 6% alternatīvajā), bet zūd darba tiesības un sociālā aizsardzība par dividenžu daļu. Cita pieeja ir uzņēmuma automašīnas, dzīvokļa nomu, veselības apdrošināšanu un citus netiešos pabalstus, taču VID tos var pārkvalificēt par nosacītu atalgojumu, ja tie pārsniedz saprātīgas robežas. Daži izvēlas konsultante vai uzņēmēja statusu caur savu SIA, bet arī tas rada papildu administratīvās izmaksas un riskus. Svarīgi atcerēties, ka solidaritātes nodokļa "izvairīšanās" bieži vien nozīmē izvairīšanos no sociālajām tiesībām, kas var būt ļoti dārgi ilgtermiņā. Optimizācijas stratēģija jāizvērtē kopsakarā ar dzīves plāniem un riska toleranci.

Kas notiek ar slimības pabalstu, ja maksā solidaritātes nodokli? Slimības pabalsta sistēma darbojas atšķirīgi, jo solidaritātes nodoklis neveido standarta sociālo apdrošināšanu. Darbiniekiem, kas maksā solidaritātes nodokli par daļu no ienākumiem, slimības pabalsts tiek aprēķināts tikai no tās algas daļas, par kuru maksāts VSAOI (līdz EUR 105 300 gadā). Tas nozīmē, ka par ienākumiem virs sliekšņa slimības pabalsts var būt 50% no vidējās algas pēdējos 6 mēnešos, nevis standarta 75%. Praksē darbinieks ar EUR 12 000 mēneša algu slimības gadījumā var saņemt pabalstu tikai no EUR 8 775 (sliekšņa līmenis), zaudējot kompensāciju par EUR 3 225 daļu. Šis risks ir īpaši nozīmīgs darbiniekiem ar augstu algu, kuriem ilgstoša slimība var radīt ievērojamus ienākumu zudumus. Dažas kompānijas kompensē šo risku ar papildu veselības apdrošināšanu vai maksājot pilnu algu slimības laikā kā uzņēmuma politiku, bet tas nav likumiska prasība. Plānojot atalgojuma struktūru virs solidaritātes sliekšņa, šis risks obligāti jāņem vērā un jāparedz kompensācijas mehānismi.

Kā darba devējam pareizi aprēķināt un ziņot solidaritātes nodokli algu sistēmā? Solidaritātes nodokļa aprēķins notiek kumulatīvi no gada sākuma un ir atkarīgs no darbinieka kopējiem ienākumiem gada ietvaros. Algu programmatūrai jāseko līdzi katram darbiniekam individuāli un jāveic pārslēgšanās brīdī, kad kumulatīvā bruto alga pārsniedz EUR 105 300. No šī brīža par pārsnieguma summu maksā 25% solidaritātes nodokli (nevis 34,09% VSAOI) un 33% IIN (nevis 25,5%). Darba devējam jāziņo solidaritātes nodoklis VID mēneša pārskatā līdzīgi kā VSAOI, bet atsevišķā kategorijā. Kritiska kļūda ir manuāli "aizmirst" pārslēgties uz solidaritātes nodokli - VID var uzlikt sodus gan par nepareizu aprēķinu, gan par novēlotu ziņošanu. Moderna algu programmatūra šo pārslēgšanos veic automātiski, bet vecākās sistēmās var nepieciešama manuāla iejaukšanās. Ieteicams katru mēnesi pārbaudīt, vai darbinieki ar augstiem ienākumiem ir pareizi klasificēti sistēmā, un regulāri verificēt kumulatīvos aprēķinus. Ja ir šaubas par pareizu aprēķinu, labāk konsultēties ar nodokļu speciālistu nekā riskēt ar VID sodu.

---

Jāpārvalda augstu ienākumu nodokļu saistības?

CORVUS Accounting & Tax veic algu aprēķinus un nodokļu plānošanu uzņēmumiem ar augsti atalgotiem darbiniekiem un vadītājiem, tostarp korektu solidaritātes nodokļa aprēķināšanu un optimizācijas stratēģiju izstrādi.

Pārrunāsim jūsu situāciju →